My Awesome Quiz
1. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନଶାସ୍ତ୍ରର ପ୍ରବକ୍ତା କିଏ ଅଟନ୍ତି? (Nyaya Darshanaśāstrara prabaktā kie aṭanti?)
A) କପିଳ (Kapila)
B) କଣାଦ (Kaṇāda)
C) ଋଷି ଗୌତମ (Ṛṣi Gautama)
D) ପତଞ୍ଜଳି (Patañjali)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନଶାସ୍ତ୍ରର ପ୍ରବକ୍ତା ଭାବରେ ଋଷି ଗୌତମଙ୍କୁ ଗ୍ରହଣ କରାଯାଏ । (Nyaya Darśanaśāstrara prabaktā bhābare Ṛṣi Gautamaṅku grahaṇa karājāe.)
2. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର ଅନ୍ୟନାମ କ’ଣ? (Nyaya Darśanara anyanāma k’aṇa?)
A) ସାଂଖ୍ୟ (Sāṁkhya)
B) ତର୍କଶାସ୍ତ୍ର (Tarkaśāstra)
C) ଯୋଗ (Yoga)
D) ପୂର୍ବ ମୀମାଂସା (Pūrba Mīmāṁsā)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନକୁ ତର୍କଶାସ୍ତ୍ର ନାମରେ ମଧ୍ୟ ଜଣାଯାଏ । (Nyaya Darśanaku Tarkaśāstra nāmare madhya jaṇājāe.)
3. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନକୁ ଆଉ କେଉଁ ନାମରେ କୁହାଯାଏ? (Nyaya Darśanaku āu keuṁ nāmare kuhājāe?)
A) ବେଦାନ୍ତ (Vedānta)
B) ହେତୁବିଦ୍ୟା (Hetuvidyā)
C) ବାଦବିଦ୍ୟା (Bādavidyā)
D) ଖ ଓ ଗ ଉଭୟ (Kha o Ga ubhaya)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନକୁ ହେତୁବିଦ୍ୟା ଏବଂ ବାଦବିଦ୍ୟା ଉଭୟ ନାମରେ କୁହାଯାଏ । (Nyaya Darśanaku Hetuvidyā ebaṁ Bādavidyā ubhaya nāmare kuhājāe.)
4. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ 'ନ୍ୟାୟ'ର ଅର୍ଥ କ’ଣ? (Nyaya Darśanare 'Nyaya'ra artha k’aṇa?)
A) ଧର୍ମ ଏବଂ ଅଧର୍ମ (Dharma ebaṁ adharma)
B) ଯାହାଦ୍ୱାରା କୌଣସି ପ୍ରତିପାଦ୍ୟ ବିଷୟରେ ଏକ ନିଶ୍ଚିତ ସିଦ୍ଧାନ୍ତରେ ପହଞ୍ଚି ହୁଏ (Jāhād’wārā kauṇasi pratipādya biṣayare eka niścita sid’dhāntare pahan̄ci hue)
C) ଈଶ୍ୱରଙ୍କ ଉପଲବ୍ଧି (Īśwaranka upalabdhi)
D) ମୋକ୍ଷର ମାର୍ଗ (Mokṣara mārga)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ 'ନ୍ୟାୟ'ର ଅର୍ଥ ହେଉଛି ଯାହାଦ୍ୱାରା କୌଣସି ପ୍ରତିପାଦ୍ୟ ବିଷୟରେ ଏକ ନିଶ୍ଚିତ ସିଦ୍ଧାନ୍ତରେ ପହଞ୍ଚି ହୁଏ । (Nyaya Darśanare 'Nyaya'ra artha heuchi jāhād’wārā kauṇasi pratipādya biṣayare eka niścita sid’dhāntare pahan̄ci hue.)
5. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର ମୁଖ୍ୟ ଉଦ୍ଦେଶ୍ୟ କ’ଣ? (Nyaya Darśanara mukhya uddeśya k’aṇa?)
A) ମୋକ୍ଷ ପ୍ରାପ୍ତି (Mokṣa prāpti)
B) ଜ୍ଞାନଲାଭ ନିମିତ୍ତ ସିଦ୍ଧ ପ୍ରଣାଳୀ ନିର୍ଦ୍ଧାରଣ କରିବା (Jñānalābha nimitta sid’dha praṇāḷī nirdhāraṇa karibā)
C) ଆତ୍ମାର ସ୍ୱରୂପ ଜାଣିବା (Ātmāra svarūpa jāṇibā)
D) କର୍ମଫଳ ନିରୂପଣ କରିବା (Karmaphala nirūpaṇa karibā)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର ମୁଖ୍ୟ ଉଦ୍ଦେଶ୍ୟ ହେଉଛି ଜ୍ଞାନଲାଭ ନିମିତ୍ତ ସିଦ୍ଧ ପ୍ରଣାଳୀ ନିର୍ଦ୍ଧାରଣ କରିବା । (Nyaya Darśanara mukhya uddeśya heuchi jñānalābha nimitta sid’dha praṇāḷī nirdhāraṇa karibā.)
6. ନ୍ୟାୟ ଦୃଷ୍ଟିରେ ବସ୍ତୁର ସଠିକ୍ ଉପଲବ୍ଧତାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Nyaya dṛṣṭire bastura saṭhik upalabdhatāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ମୋକ୍ଷ (Mokṣa)
B) ଜ୍ଞାନ (Jñāna)
C) ଅବିଦ୍ୟା (Abidyā)
D) ଉପମାନ (Upamāna)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦୃଷ୍ଟିରେ ବସ୍ତୁର ସଠିକ୍ ଉପଲବ୍ଧତାକୁ ଜ୍ଞାନ କୁହାଯାଏ । (Nyaya dṛṣṭire bastura saṭhik upalabdhatāku Jñāna kuhājāe.)
7. ଜ୍ଞାନ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Jñāna kete prakārara?)
A) ତିନି ପ୍ରକାରର (Tini prakārara)
B) ଦୁଇ ପ୍ରକାରର (Dui prakārara)
C) ପାଞ୍ଚ ପ୍ରକାରର (Pāñca prakārara)
D) ଚାରି ପ୍ରକାରର (Cāri prakārara)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନ ଅନୁଯାୟୀ, ଜ୍ଞାନ ମୁଖ୍ୟତଃ ଦୁଇ ପ୍ରକାରର: ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ପ୍ରମା) ଓ ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ଅପ୍ରମା) । (Nyaya Darśana anujāyī, Jñāna mukhyataḥ dui prakārara: Jathārtha Jñāna (Pramā) o Ajathārtha Jñāna (Apramā).)
8. ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନକୁ ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Jathārtha Jñānaku Nyaya Darśanare k’aṇa kuhājāe?)
A) ଅପ୍ରମା (Apramā)
B) ପ୍ରମା (Pramā)
C) ଭ୍ରମ (Bhrama)
D) ସ୍ମୃତି (Smr̥ti)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନକୁ 'ପ୍ରମା' କୁହାଯାଏ । (Nyaya Darśanare Jathārtha Jñānaku 'Pramā' kuhājāe.)
9. ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନକୁ ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Ajathārtha Jñānaku Nyaya Darśanare k’aṇa kuhājāe?)
A) ଅପ୍ରମା (Apramā)
B) ପ୍ରମା (Pramā)
C) ଉପମାନ (Upamāna)
D) ଅନୁମାନ (Anumāna)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନକୁ 'ଅପ୍ରମା' କୁହାଯାଏ । (Nyaya Darśanare Ajathārtha Jñānaku 'Apramā' kuhājāe.)
10. ନ୍ୟାୟିକଙ୍କ ମତରେ ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ପ୍ରମା) କେତେ ପ୍ରକାରର? (Nyāyikanka matare Jathārtha Jñāna (Pramā) kete prakārara?)
A) ତିନି (Tini)
B) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
C) ଚାରି (Cāri)
D) ଛଅ (Cha)
Explanation: ନ୍ୟାୟିକଙ୍କ ମତରେ ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ପ୍ରମା) ଚାରି ପ୍ରକାରର: ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ, ଅନୁମାନ, ଉପମାନ ଓ ଶବ୍ଦ । (Nyāyikanka matare Jathārtha Jñāna (Pramā) cāri prakārara: Pratyakṣa, Anumāna, Upamāna o Śabda.)
11. ନିମ୍ନ ମଧ୍ୟରୁ କେଉଁଟି ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଉତ୍ସ ନୁହେଁ? (Nimna madhyarū keuṁṭi jathārtha Jñānara utsa nuheṁ?)
A) ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Pratyakṣa)
B) ଅନୁମାନ (Anumāna)
C) ଉପମାନ (Upamāna)
D) ସ୍ମୃତି (Smr̥ti)
Explanation: ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ, ଅନୁମାନ, ଉପମାନ ଏବଂ ଶବ୍ଦ ହେଉଛି ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଉତ୍ସ । ସ୍ମୃତି ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଉତ୍ସ ନୁହେଁ, କାରଣ ଏହା ଅତୀତର ଅନୁଭୂତି ଉପରେ ଆଧାରିତ । (Pratyakṣa, Anumāna, Upamāna ebaṁ Śabda heuchi Jathārtha Jñānara utsa. Smr̥ti Jathārtha Jñānara utsa nuheṁ, kāraṇa ehā atītara anubhūti upare ādhārita.)
12. ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ଅପ୍ରମା) କେତେ ପ୍ରକାରର? (Ajathārtha Jñāna (Apramā) kete prakārara?)
A) ଦୁଇ (Dui)
B) ତିନି (Tini)
C) ଚାରି (Cāri)
D) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
Explanation: ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ (ଅପ୍ରମା) ଚାରି ପ୍ରକାରର: ସଂଶୟ, ଭ୍ରମ, ତର୍କ ଓ ନିଦ୍ରା । (Ajathārtha Jñāna (Apramā) cāri prakārara: Saṁśaya, Bhrama, Tarka o Nidrā.)
13. ନିମ୍ନଲିଖିତ ମଧ୍ୟରୁ କେଉଁଟି ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଉତ୍ସ ଅଟେ? (Nimnalikhita madhyarū keuṁṭi ajathārtha Jñānara utsa aṭe?)
A) ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Pratyakṣa)
B) ସଂଶୟ (Saṁśaya)
C) ଉପମାନ (Upamāna)
D) ଶବ୍ଦ (Śabda)
Explanation: ସଂଶୟ, ଭ୍ରମ, ତର୍କ ଓ ନିଦ୍ରା ହେଉଛି ଅଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଉତ୍ସ । (Saṁśaya, Bhrama, Tarka o Nidrā heuchi Ajathārtha Jñānara utsa.)
14. ଗୌତମଙ୍କ ମତରେ ଇନ୍ଦ୍ରିୟାନୁଭୂତିକ ଜ୍ଞାନକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Gautamanka matare Indriyānubhūtika Jñānaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଶବ୍ଦ (Śabda)
B) ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷାନୁଭୂତିକ ଜ୍ଞାନ (Pratyakṣānubhūtika Jñāna)
C) ଉପମାନ (Upamāna)
D) ତର୍କ (Tarka)
Explanation: ଗୌତମଙ୍କ ମତରେ ଇନ୍ଦ୍ରିୟାନୁଭୂତିକ ଜ୍ଞାନକୁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷାନୁଭୂତିକ ଜ୍ଞାନ ବା 'ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ' କୁହାଯାଏ । (Gautamanka matare Indriyānubhūtika Jñānaku Pratyakṣānubhūtika Jñāna bā 'Pratyakṣa' kuhājāe.)
15. ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନ କାହା ଉପରେ ନିର୍ଭର କରେ? (Pratyakṣa Jñāna kāhā upare nirbhara kare?)
A) ଯୁକ୍ତି ଉପରେ (Yukti upare)
B) ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଓ ବିଷୟ ସନ୍ନିକର୍ଷ ଉପରେ (Indriya o Biṣaya Sannikarṣa upare)
C) ଶାସ୍ତ୍ରୀୟ ବାଣୀ ଉପରେ (Śāstrīya bāṇī upare)
D) ତର୍କ ଉପରେ (Tarka upare)
Explanation: ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଓ ବିଷୟ ମଧ୍ୟରେ ଥିବା ସନ୍ନିକର୍ଷ (ସମ୍ପର୍କ) ଉପରେ ନିର୍ଭର କରେ । (Pratyakṣa Jñāna Indriya o Biṣaya madhyare thibā Sannikarṣa (samparka) upare nirbhara kare.)
16. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନକୁ ସାଧାରଣତଃ କେତେ ଭାଗରେ ବିଭକ୍ତ କରାଯାଇଛି? (Nyaya Darśanare Pratyakṣa Jñānaku sādhāraṇataḥ kete bhāgare bibhakta karājāichi?)
A) ଦୁଇ ଭାଗରେ (Dui bhāgare)
B) ତିନି ଭାଗରେ (Tini bhāgare)
C) ଚାରି ଭାଗରେ (Cāri bhāgare)
D) ପାଞ୍ଚ ଭାଗରେ (Pāñca bhāgare)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନକୁ ମୁଖ୍ୟତଃ ଦୁଇ ଭାଗରେ ବିଭକ୍ତ କରାଯାଇଛି: ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (ordinary perception) ଏବଂ ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (extraordinary perception) । (Nyaya Darśanare Pratyakṣa Jñānaku mukhyataḥ dui bhāgare bibhakta karājāichi: Laukika Pratyakṣa (ordinary perception) ebaṁ Alaukika Pratyakṣa (extraordinary perception).)
17. ସାଧାରଣ ଭାବରେ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ସାହାଯ୍ୟରେ ଲାଭ କରାଯାଉଥିବା ଜ୍ଞାନ କେଉଁ ପ୍ରକାର ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ? (Sādhāraṇa bhābare Indriya sāhāyyare lābha karājāuthibā Jñāna keuṁ prakāra Pratyakṣa?)
A) ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Alaukika Pratyakṣa)
B) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
C) ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Laukika Pratyakṣa)
D) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Nirvikalpaka Pratyakṣa)
Explanation: ସାଧାରଣ ଭାବରେ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ସାହାଯ୍ୟରେ ଲାଭ କରାଯାଉଥିବା ଜ୍ଞାନକୁ ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କୁହାଯାଏ । (Sādhāraṇa bhābare Indriya sāhāyyare lābha karājāuthibā Jñānaku Laukika Pratyakṣa kuhājāe.)
18. ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ମୁଖ୍ୟତଃ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Laukika Pratyakṣa mukhyataḥ kete prakārara?)
A) ତିନି ପ୍ରକାରର (Tini prakārara)
B) ଦୁଇ ପ୍ରକାରର (Dui prakārara)
C) ଚାରି ପ୍ରକାରର (Cāri prakārara)
D) ଏକ ପ୍ରକାରର (Eka prakārara)
Explanation: ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ମୁଖ୍ୟତଃ ଦୁଇ ପ୍ରକାରର: ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (external perception) ଓ ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (internal perception) । (Laukika Pratyakṣa mukhyataḥ dui prakārara: Bāhya Pratyakṣa (external perception) o Antaḥ Pratyakṣa (internal perception).)
19. ମନ ବା ଅନ୍ତର ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଦ୍ୱାରା ଉତ୍ପନ୍ନ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Mana bā Antara Indriya d’wārā utpanna Pratyakṣaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Bāhya Pratyakṣa)
B) ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Antaḥ Pratyakṣa)
C) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
D) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
Explanation: ମନ ବା ଅନ୍ତର ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଦ୍ୱାରା ଉତ୍ପନ୍ନ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷକୁ ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କୁହାଯାଏ । (Mana bā Antara Indriya d’wārā utpanna Pratyakṣaku Antaḥ Pratyakṣa kuhājāe.)
20. ଦୁଃଖ, ସୁଖ, ଘୃଣା, କ୍ଳେଶ ଇତ୍ୟାଦି ମାନସିକ ପ୍ରକ୍ରିୟା ଗୁଡ଼ିକୁ କେଉଁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କୁହାଯାଏ? (Dukha, Sukha, Ghr̥ṇā, Kleśa ityādi mānasika prakriyā guḍiku keuṁ Pratyakṣa kuhājāe?)
A) ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Bāhya Pratyakṣa)
B) ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Antaḥ Pratyakṣa)
C) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
D) ସବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sabikalpaka Pratyakṣa)
Explanation: ଦୁଃଖ, ସୁଖ, ଘୃଣା, କ୍ଳେଶ ଇତ୍ୟାଦି ମାନସିକ ପ୍ରକ୍ରିୟା ଗୁଡ଼ିକୁ ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କୁହାଯାଏ, କାରଣ ଏଗୁଡ଼ିକ ମନ ଦ୍ୱାରା ଅନୁଭୂତ ହୁଏ । (Dukha, Sukha, Ghr̥ṇā, Kleśa ityādi mānasika prakriyā guḍiku Antaḥ Pratyakṣa kuhājāe, kāraṇa eguḍika mana d’wārā anubhūta hue.)
21. ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ମୁଖ୍ୟତଃ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Alaukika Pratyakṣa mukhyataḥ kete prakārara?)
A) ଦୁଇ (Dui)
B) ତିନି (Tini)
C) ଚାରି (Cāri)
D) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
Explanation: ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ମୁଖ୍ୟତଃ ତିନି ପ୍ରକାରର: ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ, ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଏବଂ ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ । (Alaukika Pratyakṣa mukhyataḥ tini prakārara: Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa, Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa ebaṁ Yogaja Pratyakṣa.)
22. ନିମ୍ନ ମଧ୍ୟରୁ କେଉଁଟି ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ନୁହେଁ? (Nimna madhyarū keuṁṭi Alaukika Pratyakṣa nuheṁ?)
A) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
B) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
C) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
D) ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Bāhya Pratyakṣa)
Explanation: ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ, ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଓ ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ହେଉଛି ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ । ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷର ଏକ ପ୍ରକାର ଅଟେ । (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa, Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa o Yogaja Pratyakṣa heuchi Alaukika Pratyakṣa. Bāhya Pratyakṣa Laukika Pratyakṣara eka prakāra aṭe.)
23. କୌଣସି ଏକ ବ୍ୟକ୍ତିଠାରେ ମନୁଷ୍ୟତ୍ୱକୁ ଦେଖିବା ଏବଂ ସେହି ବ୍ୟକ୍ତିକୁ ମନୁଷ୍ୟ ବୋଲି ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Kauṇasi eka byaktiṭhāre manuṣyat’waku dekhibā ebaṁ sehi byaktiku manuṣya boli pratyakṣa karibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
B) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
C) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
D) ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Antaḥ Pratyakṣa)
Explanation: ଏହି ପ୍ରକାର ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷରେ, ଏକ ବିଶେଷ ବସ୍ତୁରୁ ତାର ସାମାନ୍ୟ ଗୁଣ ବା ଜାତି ଉପଲବ୍ଧ କରାଯାଏ । (Ehi prakāra Pratyakṣare, eka biśeṣa basturu tāra Sāmānya guṇa bā jāti upalabdha karājāe.)
24. କେଉଁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଏକ ପୂର୍ବ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଲବ୍ଧ ଜ୍ଞାନ ଉପରେ ନିର୍ଭରଶୀଳ? (Keuṁ Pratyakṣa eka pūrba Indriya labdha Jñāna upare nirbharaśīḷa?)
A) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
B) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
C) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
D) ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Bāhya Pratyakṣa)
Explanation: ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ପୂର୍ବରୁ ଅର୍ଜିତ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଜ୍ଞାନ ଉପରେ ନିର୍ଭର କରେ । (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa pūrbarū arjita Indriya Jñāna upare nirbhara kare.)
25. ‘ବରଫ ଥଣ୍ଡା ହେବା ଭଳି ଦେଖାଯାଉଛି’—ଏହି ଉଦାହରଣଟି କେଉଁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ସହ ସମ୍ବନ୍ଧିତ? (‘Barapha thaṇḍā hebā bhaḷi dekhājāuchi’—ehi udāharaṇaṭi keuṁ Pratyakṣa saha sambandhita?)
A) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Nirvikalpaka Pratyakṣa)
B) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
C) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
D) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
Explanation: ଏହି ଉଦାହରଣଟି ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ସହ ସମ୍ବନ୍ଧିତ, କାରଣ ଏଠାରେ ବରଫ ଦେଖିବା ମାତ୍ରେ ପୂର୍ବ ଜ୍ଞାନରୁ ଏହାର ଥଣ୍ଡା ଗୁଣର ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଅନୁଭୂତି ହୁଏ । (Ehi udāharaṇaṭi Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa saha sambandhita, kāraṇa eṭhāre barapha dekhibā mātre pūrba Jñānarū ehāra thaṇḍā guṇara Pratyakṣa anubhūti hue.)
26. ଯୋଗ ସାଧନା ଦ୍ୱାରା ଯୋଗୀମାନେ ଅତୀତ, ଭବିଷ୍ୟତ ଓ ବର୍ତ୍ତମାନ ବସ୍ତୁକୁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କରିପାରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Yoga sādhana d’wārā yogīmāne atīta, bhabiṣyat o bartamāna bastuku Pratyakṣa karipāribāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
B) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
C) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Nirvikalpaka Pratyakṣa)
D) ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Antaḥ Pratyakṣa)
Explanation: ଯୋଗ ସାଧନା ଦ୍ୱାରା ଯୋଗୀମାନେ ଲାଭ କରୁଥିବା ଅତୀତ, ଭବିଷ୍ୟତ ଓ ବର୍ତ୍ତମାନର ସୂକ୍ଷ୍ମ ଜ୍ଞାନକୁ ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କୁହାଯାଏ । (Yoga sādhana d’wārā yogīmāne lābha karuthibā atīta, bhabiṣyat o bartamānara sūkṣma Jñānaku Yogaja Pratyakṣa kuhājāe.)
27. ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷର ଦୁଇଟି ସୋପାନ କ’ଣ କ’ଣ? (Pratyakṣara duiṭi sopāna k’aṇa k’aṇa?)
A) ବାହ୍ୟ ଓ ଅନ୍ତଃ (Bāhya o Antaḥ)
B) ଲୌକିକ ଓ ଅଲୌକିକ (Laukika o Alaukika)
C) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ଓ ସବିକଳ୍ପକ (Nirvikalpaka o Sabikalpaka)
D) ସାମାନ୍ୟ ଓ ବିଶେଷ (Sāmānya o Biśeṣa)
Explanation: ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନର ଦୁଇଟି ସୋପାନ ହେଉଛି ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (indeterminate perception) ଏବଂ ସବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (determinate perception) । (Pratyakṣa Jñānara duiṭi sopāna heuchi Nirvikalpaka Pratyakṣa (indeterminate perception) ebaṁ Sabikalpaka Pratyakṣa (determinate perception).)
28. ପ୍ରାରମ୍ଭିକ ଜ୍ଞାନ, ଯେଉଁଥରେ ବସ୍ତୁ ଓ ଗୁଣ ମଧ୍ୟରେ କୌଣସି ସମ୍ପର୍କ ସ୍ଥାପନ ନକରି ଏକ ଅସ୍ପଷ୍ଟ ଜ୍ଞାନ ଆହରଣ କରାଯାଏ, ତାହାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Prārambhika Jñāna, jeuṁthare bastu o guṇa madhyare kauṇasi samparka sthāpana nakari eka aspaṣṭa Jñāna āharaṇa karājāe, tāhāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ସବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sabikalpaka Pratyakṣa)
B) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Nirvikalpaka Pratyakṣa)
C) ଜ୍ଞାନ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Jñāna Lakṣaṇa Pratyakṣa)
D) ଯୋଗଜ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Yogaja Pratyakṣa)
Explanation: ଏହି ପ୍ରକାର ଜ୍ଞାନରେ, ବସ୍ତୁର ନାମ, ଜାତି ବା ଅନ୍ୟାନ୍ୟ ଗୁଣ ସହିତ ସମ୍ବନ୍ଧ ସ୍ଥାପନ ନକରି କେବଳ ବସ୍ତୁର ଅସ୍ତିତ୍ୱକୁ ଅନୁଭବ କରାଯାଏ । (Ehi prakāra Jñānare, bastura nāma, jāti bā anyānya guṇa sahita sambandha sthāpana nakari kebala bastura astit’waku anubhaba karājāe.)
29. ଯେତେବେଳେ ବସ୍ତୁ ନାମ, ଜାତି ଓ ବିଶ୍ଳେଷଣ ଯୁକ୍ତ ହୋଇ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କରାଯାଏ, ତାହାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Jetebele bastu nāma, jāti o biśleṣaṇa yukta hoi Pratyakṣa karājāe, tāhāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ନିର୍ବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Nirvikalpaka Pratyakṣa)
B) ସବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sabikalpaka Pratyakṣa)
C) ଅଲୌକିକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Alaukika Pratyakṣa)
D) ବାହ୍ୟ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Bāhya Pratyakṣa)
Explanation: ସବିକଳ୍ପକ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ହେଉଛି ସ୍ପଷ୍ଟ ଏବଂ ବିଶ୍ଳେଷଣାତ୍ମକ ଜ୍ଞାନ, ଯେଉଁଥିରେ ବସ୍ତୁର ଗୁଣ, ନାମ ଏବଂ ଅନ୍ୟାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ସହିତ ଏହାକୁ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ କରାଯାଏ । (Sabikalpaka Pratyakṣa heuchi spaṣṭa ebaṁ biśleṣaṇātmaka Jñāna, jeuṁthire bastura guṇa, nāma ebaṁ anyānya lakṣaṇa sahita ehāku Pratyakṣa karājāe.)
30. 'ଅନୁମାନ' ଶବ୍ଦଟି କେଉଁ ଦୁଇଟି ଶବ୍ଦର ସଂଯୋଗରୁ ସମ୍ଭବ ହୋଇଛି? ('Anumāna' śabdaṭi keuṁ duiṭi śabdara saṁyogarū sambhaba hoichi?)
A) ଅନୁ + ବାଦ (Anu + Bāda)
B) ଅନୁ + ମାନ (Anu + Māna)
C) ଅନୁ + ସ୍ମୃତି (Anu + Smr̥ti)
D) ଅନୁ + ଲବ୍ଧ (Anu + Labdha)
Explanation: 'ଅନୁମାନ' ଶବ୍ଦଟି 'ଅନୁ' (ପରେ) ଏବଂ 'ମାନ' (ଜ୍ଞାନ) ଶବ୍ଦର ସଂଯୋଗରୁ ଆସିଛି, ଯାହାର ଅର୍ଥ ହେଉଛି ପରବର୍ତ୍ତୀ ଜ୍ଞାନ । ('Anumāna' śabdaṭi 'Anu' (pare) ebaṁ 'Māna' (Jñāna) śabdara saṁyogarū āsichi, jāhāra artha heuchi parabartī Jñāna.)
31. 'ଅନୁମାନ'ର ଅର୍ଥ କ’ଣ? ('Anumāna'ra artha k’aṇa?)
A) କୌଣସି ଅଜ୍ଞାତ ବିଷୟର ଜ୍ଞାନ ଲାଭ କରିବା (Kauṇasi ajñāta biṣayara Jñāna lābha karibā)
B) କୌଣସି ଜ୍ଞାତ ବିଷୟର ଅବଧାରଣରେ ଅନଧିଗତ ଜ୍ଞାନ ଲାଭ କରିବା (Kauṇasi jñāta biṣayara abadhāraṇare anadhigata Jñāna lābha karibā)
C) ନିର୍ଭୁଲ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ଜ୍ଞାନ (Nirbhula Pratyakṣa Jñāna)
D) ଶାସ୍ତ୍ରୀୟ ପ୍ରମାଣ (Śāstrīya pramāṇa)
Explanation: ଅନୁମାନ ହେଉଛି ଏକ ଜ୍ଞାତ ବସ୍ତୁରୁ ଅଜ୍ଞାତ ବସ୍ତୁ ବିଷୟରେ ଜ୍ଞାନ ଲାଭ କରିବାର ପ୍ରକ୍ରିୟା । (Anumāna heuchi eka jñāta basturū ajñāta bastu biṣayare Jñāna lābha karibāra prakriyā.)
32. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ଯୁକ୍ତିର ଆକାରରେ କେତୋଟି ସୋପାନ ରହିଅଛି? (Nyaya Darśanare yukti ra ākārre ketoti sopāna rahiaachi?)
A) ତିନି (Tini)
B) ଚାରି (Cāri)
C) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
D) ଛଅ (Cha)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ଯୁକ୍ତିର ପାଞ୍ଚ ଗୋଟି ସୋପାନ ରହିଅଛି, ଯାହାକୁ 'ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟ' କୁହାଯାଏ । (Nyaya Darśanare yukti ra pāñca goṭi sopāna rahiaachi, jāhāku 'Pañcābaya’vī Nyaya' kuhājāe.)
33. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Nyaya yukti ku k’aṇa kuhājāe?)
A) ତ୍ରିପଦୀ ଯୁକ୍ତି (Tripadī yukti)
B) ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟ (Pañcābaya’vī Nyaya)
C) ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ (Swārthānumāna)
D) ପରାର୍ଥାନୁମାନ (Parārthānumāna)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ଯୁକ୍ତିକୁ 'ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟ' କୁହାଯାଏ, କାରଣ ଏଥିରେ ପାଞ୍ଚଟି ଅବୟବ ରହିଛି । (Nyaya Darśanare yukti ku 'Pañcābaya’vī Nyaya' kuhājāe, kāraṇa ethire pāñcaṭi abaya’va rahichi.)
34. ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟର ପ୍ରଥମ ଅବୟବ କ’ଣ? (Pañcābaya’vī Nyayara prathama abaya’va k’aṇa?)
A) ହେତୁ (Hetu)
B) ପ୍ରତିଜ୍ଞା (Pratijñā)
C) ଉଦାହରଣ (Udāharaṇa)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟର ପ୍ରଥମ ଅବୟବ ହେଉଛି 'ପ୍ରତିଜ୍ଞା', ଯାହା ସାଧାରଣତଃ ଏକ ପ୍ରତିପାଦନ କରାଯାଉଥିବା ବିଷୟ । (Pañcābaya’vī Nyayara prathama abaya’va heuchi 'Pratijñā', jāhā sādhāraṇataḥ eka pratipādana karājāuthibā biṣaya.)
35. ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟର ଚତୁର୍ଥ ଅବୟବକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Pañcābaya’vī Nyayara caturtha abaya’vaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ପ୍ରତିଜ୍ଞା (Pratijñā)
B) ଉପନୟ (Upanaya)
C) ହେତୁ (Hetu)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟର ଚତୁର୍ଥ ଅବୟବ ହେଉଛି 'ଉପନୟ', ଯାହା ହେତୁକୁ ପକ୍ଷ ସହିତ ଯୋଡିଥାଏ । (Pañcābaya’vī Nyayara caturtha abaya’va heuchi 'Upanaya', jāhā hetuku pakṣa sahita yoḍithāe.)
36. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିର ଶେଷ ସୋପାନ କ’ଣ? (Nyaya yukti ra śeṣa sopāna k’aṇa?)
A) ଉପନୟ (Upanaya)
B) ହେତୁ (Hetu)
C) ଉଦାହରଣ (Udāharaṇa)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିର ଶେଷ ସୋପାନ ହେଉଛି 'ନିଗମନ', ଯାହା ସିଦ୍ଧାନ୍ତକୁ ପ୍ରତିପାଦନ କରେ । (Nyaya yukti ra śeṣa sopāna heuchi 'Nigamana', jāhā sid’dhāntaku pratipādana kare.)
37. "ଏହି ପର୍ବତରେ ନିଆଁ ଅଛି" - ଏହା ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିର କେଉଁ ଅବୟବ? ("Ehi parbatare nia aachi" - ehā Nyaya yukti ra keuṁ abaya’va?)
A) ହେତୁ (Hetu)
B) ପ୍ରତିଜ୍ଞା (Pratijñā)
C) ଉଦାହରଣ (Udāharaṇa)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: "ଏହି ପର୍ବତରେ ନିଆଁ ଅଛି" - ଏହା ହେଉଛି ଯେଉଁ ବିଷୟକୁ ପ୍ରମାଣ କରିବାକୁ ହେବ, ତେଣୁ ଏହା ପ୍ରତିଜ୍ଞା । ("Ehi parbatare nia aachi" - ehā heuchi jeuṁ biṣayaku pramāṇa karibāku heba, teṇu ehā Pratijñā.)
38. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିରେ 'ପକ୍ଷ' (Minor Term) କାହାକୁ କୁହାଯାଏ? (Nyaya yukti re 'Pakṣa' (Minor Term) kāhāku kuhājāe?)
A) ଯାହା ପ୍ରମାଣ କରାଯାଏ (ନିଆଁ) (Jāhā pramāṇa karājāe (Niāṁ))
B) ଯାହାକୁ ଆଧାର କରି ଅନୁମାନ କରାଯାଏ (ଧୂଆଁ) (Jāhāku ādhāra kari anumāna karājāe (Dhūāṁ))
C) ଯେଉଁ କ୍ଷେତ୍ରରେ କିଛି ପ୍ରମାଣ କରିବାକୁ ପଡ଼େ (ପର୍ବତ) (Jeuṁ kṣetrare kichi pramāṇa karibāku paḍe (Parbata))
D) ଯୁକ୍ତିର ସିଦ୍ଧାନ୍ତ (Yukti ra sid’dhānta)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିରେ 'ପକ୍ଷ' ହେଉଛି ସେହି ବିଷୟ ବା କ୍ଷେତ୍ର, ଯେଉଁଠାରେ ସାଧ୍ୟ (ନିଆଁ)କୁ ପ୍ରମାଣ କରିବାକୁ ପଡ଼େ, ଯେପରିକି ପର୍ବତ । (Nyaya yukti re 'Pakṣa' heuchi sehi biṣaya bā kṣetra, jeuṁṭhāre Sādhya (Niāṁ)ku pramāṇa karibāku paḍe, jeparikī Parbata.)
39. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିରେ 'ହେତୁ' ବା 'ଲିଙ୍ଗ' କାହାକୁ କୁହାଯାଏ? (Nyaya yukti re 'Hetu' bā 'Liṅga' kāhāku kuhājāe?)
A) ସାଧ୍ୟ (Sādhya)
B) ପକ୍ଷ (Pakṣa)
C) ମଧ୍ୟପଦ (Madhyapada)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିରେ 'ହେତୁ' ବା 'ଲିଙ୍ଗ' ହେଉଛି ମଧ୍ୟପଦ, ଯାହା ପକ୍ଷ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ ସମ୍ବନ୍ଧ ସ୍ଥାପନ କରେ । (Nyaya yukti re 'Hetu' bā 'Liṅga' heuchi Madhyapada, jāhā Pakṣa o Sādhya madhyare sambandha sthāpana kare.)
40. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିର 'ସାଧ୍ୟ' (Major Term) କାହାକୁ କୁହାଯାଏ? (Nyaya yukti ra 'Sādhya' (Major Term) kāhāku kuhājāe?)
A) ହେତୁକୁ ଆଧାର କରି ପକ୍ଷଠାରେ ଯାହା ପ୍ରମାଣ କରାଯାଏ (Hetuku ādhāra kari pakṣaṭhāre jāhā pramāṇa karājāe)
B) ଯେଉଁ କ୍ଷେତ୍ରରେ ଅନୁମାନ କରାଯାଏ (Jeuṁ kṣetrare anumāna karājāe)
C) ଧୂଆଁ (Dhūāṁ)
D) ଉପନୟ (Upanaya)
Explanation: 'ସାଧ୍ୟ' ହେଉଛି ସେହି ପଦ ଯାହା ହେତୁକୁ ଆଧାର କରି ପକ୍ଷଠାରେ ପ୍ରମାଣ କରାଯାଏ (ଯେପରିକି ପର୍ବତରେ ନିଆଁ) । ('Sādhya' heuchi sehi pada jāhā hetuku ādhāra kari pakṣaṭhāre pramāṇa karājāe (jeparikī parbatare niāṁ).)
41. ନ୍ୟାୟ ଯୁକ୍ତିର ମୂଳ ଭିତ୍ତିଭୂମି କ’ଣ? (Nyaya yukti ra mūḷa bhittibhūmi k’aṇa?)
A) ପ୍ରତିଜ୍ଞା (Pratijñā)
B) ଉପନୟ (Upanaya)
C) ବ୍ୟାପ୍ତି (Byāpti)
D) ହେତୁ (Hetu)
Explanation: ନ୍ୟାୟାନୁମାନର ମୂଳ ଭିତ୍ତିଭୂମି ହେଉଛି 'ବ୍ୟାପ୍ତି', ଯାହା ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ ଥିବା ଅବିଚ୍ଛିନ୍ନ ସମ୍ବନ୍ଧକୁ ସୂଚାଏ । (Nyāyānumānara mūḷa bhittibhūmi heuchi 'Byāpti', jāhā Hetu o Sādhya madhyare thibā abichhinna sambandhaku sucāe.)
42. ନ୍ୟାୟାନୁମାନରେ ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ ଥିବା ଅବ୍ୟଭିଚାରୀ ସମ୍ବନ୍ଧକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Nyāyānumānare Hetu o Sādhya madhyare thibā abyabhicārī sambandhaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଅନୁମାନ (Anumāna)
B) ବ୍ୟାପ୍ତି (Byāpti)
C) ଉପମାନ (Upamāna)
D) ନିଗମନ (Nigamana)
Explanation: ହେତୁ (ମଧ୍ୟପଦ) ଓ ସାଧ୍ୟ (ବୃହତ୍ ପଦ) ମଧ୍ୟରେ ଥିବା ଅବ୍ୟଭିଚାରୀ ବା ଅବିଚ୍ଛିନ୍ନ ସମ୍ବନ୍ଧକୁ 'ବ୍ୟାପ୍ତି' କୁହାଯାଏ । (Hetu (Madhyapada) o Sādhya (Br̥hat pada) madhyare thibā abyabhicārī bā abichhinna sambandhaku 'Byāpti' kuhājāe.)
43. ବ୍ୟାପ୍ତିକୁ କେଉଁ ତର୍କବାକ୍ୟ ମାଧ୍ୟମରେ ପ୍ରକାଶ କରାଯାଏ? (Byāptiku keuṁ tarkabākya mādhyamare prakāśa karājāe?)
A) ବିଶେଷ ତର୍କବାକ୍ୟ (Biśeṣa tarkabākya)
B) ନଞର୍ଥକ ତର୍କବାକ୍ୟ (Nanjarthaka tarkabākya)
C) ସାର୍ବିକ ତର୍କବାକ୍ୟ (Sārbika tarkabākya)
D) ଆଂଶିକ ତର୍କବାକ୍ୟ (Āṁśika tarkabākya)
Explanation: ବ୍ୟାପ୍ତି ଏକ ସାର୍ବିକ ସମ୍ବନ୍ଧ ହୋଇଥିବାରୁ ଏହାକୁ ସାର୍ବିକ ତର୍କବାକ୍ୟ ମାଧ୍ୟମରେ ପ୍ରକାଶ କରାଯାଏ (ଯେପରିକି "ଯେଉଁଠାରେ ଧୂଆଁ ଅଛି, ସେଠାରେ ନିଆଁ ଅଛି") । (Byāpti eka sārbika sambandha hoithibārū ehāku sārbika tarkabākya mādhyamare prakāśa karājāe (jeparikī "Jeuṁṭhāre dhūāṁ achi, seṭhāre niāṁ achi").)
44. ଧୂଆଁ ଓ ନିଆଁ ମଧ୍ୟରେ ନିତ୍ୟ ସାହଚର୍ଯ୍ୟ ସମ୍ବନ୍ଧରେ, 'ନିଆଁ' କେଉଁ ପଦ ଅଟେ? (Dhūāṁ o Niāṁ madhyare nitya sāhacarya sambandhare, 'Niāṁ' keuṁ pada aṭe?)
A) ବ୍ୟାପକ (Pervader) (Byāpaka (Pervader))
B) ବ୍ୟାପ୍ୟ (Pervaded) (Byāpya (Pervaded))
C) ହେତୁ (Hetu)
D) ପକ୍ଷ (Pakṣa)
Explanation: ନିଆଁ ଧୂଆଁର ବ୍ୟାପକ ଅଟେ, କାରଣ ନିଆଁ ଧୂଆଁ ଥିବା ସ୍ଥାନ ବ୍ୟତୀତ ଅନ୍ୟ ସ୍ଥାନରେ ମଧ୍ୟ ଥାଇପାରେ । (Niāṁ dhūāṁra Byāpaka aṭe, kāraṇa niāṁ dhūāṁ thibā sthāna byatīta anya sthānare madhya thāipāre.)
45. ବ୍ୟାପ୍ତିର ସମ୍ବନ୍ଧ କିପରି ହୋଇଥାଏ? (Byāptira sambandha kipari hoithāe?)
A) ସାମାନ୍ୟ ଏବଂ ଉପାଧିକ (Sāmānya ebaṁ Upādhika)
B) ନିତ୍ୟ ଏବଂ ସାମୟିକ (Nitya ebaṁ Sāmayika)
C) ଅବ୍ୟଭିଚାରୀ ଏବଂ ଅନୌପାଧିକ (Abyabhicārī ebaṁ Anaupādhika)
D) ପରୋକ୍ଷ ଏବଂ ମିଥ୍ୟା (Parokṣa ebaṁ Mithyā)
Explanation: ବ୍ୟାପ୍ତି ସମ୍ବନ୍ଧ ଅବ୍ୟଭିଚାରୀ (ନିତ୍ୟ ବା ଅପରିବର୍ତ୍ତନୀୟ) ଏବଂ ଅନୌପାଧିକ (କୌଣସି ସର୍ତ୍ତ ଉପରେ ନିର୍ଭରଶୀଳ ନୁହେଁ) ହୋଇଥାଏ । (Byāpti sambandha Abyabhicārī (nitya bā aparibartanīya) ebaṁ Anaupādhika (kauṇasi sartta upare nirbharaśīḷa nuheṁ) hoithāe.)
46. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ବ୍ୟାପ୍ତି ପ୍ରତିପାଦନ ପାଇଁ କେତେଗୋଟି ପନ୍ଥାର ଅବତାରଣା କରାଯାଇଛି? (Nyaya Darśanare Byāpti pratipādana pāi ketegoṭi panthāra abatāraṇā karājāichi?)
A) ଚାରି (Cāri)
B) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
C) ଛଅ (Cha)
D) ସାତ (Sāta)
Explanation: ନ୍ୟାୟିକମାନେ ବ୍ୟାପ୍ତି ସମ୍ବନ୍ଧକୁ ପ୍ରତିପାଦନ କରିବା ପାଇଁ ଛଅଗୋଟି ପନ୍ଥା ବର୍ଣ୍ଣନା କରିଛନ୍ତି: ଅନ୍ବୟ, ବ୍ୟତିରେକ, ବ୍ୟଭିଚାରାଗ୍ରହ, ଉପାଧି ନିରାଶ, ତର୍କ, ଓ ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ । (Nyāyikamāne Byāpti sambandhaku pratipādana karibā pāi chhaegoṭi panthā barṇanā karichanti: Anvaya, Byatireka, Byabhicārāgraha, Upādhi Nirāśa, Tarka, o Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa.)
47. ଦୁଇଟି ଘଟଣାର ଉପସ୍ଥିତିରେ ସହମତିକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Duiṭi ghaṭaṇāra upasthitire sahamatiku k’aṇa kuhājāe?)
A) ବ୍ୟତିରେକ (Byatireka)
B) ଅନ୍ବୟ (Anvaya)
C) ଉପାଧି ନିରାଶ (Upādhi Nirāśa)
D) ବ୍ୟଭିଚାର (Byabhicāra)
Explanation: ଅନ୍ବୟ ପଦ୍ଧତିରେ, ଯେଉଁଠାରେ ହେତୁ (ଧୂଆଁ) ଥାଏ, ସେଠାରେ ସାଧ୍ୟ (ନିଆଁ) ମଧ୍ୟ ଥାଏ - ଏହି ସହମତିକୁ ବାରମ୍ବାର ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ । (Anvaya paddhatire, jeuṁṭhāre Hetu (dhūāṁ) thāe, seṭhāre Sādhya (niāṁ) madhya thāe - ehi sahamatiku bārambāra lakṣya karājāe.)
48. ନିଆଁ ନଥୁବା ସ୍ଥାନରେ ଧୂଆଁର ଅନୁପସ୍ଥିତିକୁ ବାରମ୍ବାର ପର୍ଯ୍ୟବେକ୍ଷଣ କରିବା ଦ୍ୱାରା ବ୍ୟାପ୍ତି ପ୍ରତିପାଦନ କରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Niāṁ nathubā sthānare dhūāṁra anupasthitiku bārambāra paryyabakṣaṇa karibā d’wārā Byāpti pratipādana karibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଅନ୍ବୟ (Anvaya)
B) ବ୍ୟତିରେକ (Byatireka)
C) ତର୍କ (Tarka)
D) ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣa)
Explanation: ବ୍ୟତିରେକ ପଦ୍ଧତିରେ, ହେତୁ (ଧୂଆଁ) ଅନୁପସ୍ଥିତ ଥିଲେ ସାଧ୍ୟ (ନିଆଁ) ମଧ୍ୟ ଅନୁପସ୍ଥିତ ଥାଏ - ଏହି ସହମତିକୁ ବାରମ୍ବାର ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ । (Byatireka paddhatire, Hetu (dhūāṁ) anupasthita thile Sādhya (niāṁ) madhya anupasthita thāe - ehi sahamatiku bārambāra lakṣya karājāe.)
49. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର 'ଅନ୍ବୟ' ପଦ୍ଧତି ମିଲ୍ଙ୍କର କେଉଁ ପଦ୍ଧତି ସହିତ ତୁଳନୀୟ? (Nyaya Darśanara 'Anvaya' paddhati Mill’s ra keuṁ paddhati sahita tuḷanīya?)
A) ବ୍ୟତିରେକ ପଦ୍ଧତି (Byatireka paddhati)
B) ଅନ୍ବୟ ପଦ୍ଧତି (Method of Agreement) (Anvaya paddhati (Method of Agreement))
C) ସହଚାରୀ ପରିବର୍ତ୍ତନ ପଦ୍ଧତି (Sahacārī Paribartana paddhati)
D) ପରିଶେଷ ପଦ୍ଧତି (Pariśeṣa paddhati)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର 'ଅନ୍ବୟ' ପଦ୍ଧତି (ଉପସ୍ଥିତିରେ ସହମତି) ମିଲ୍ଙ୍କର 'ସହମତି ପଦ୍ଧତି' (Method of Agreement) ସହିତ ସମାନ । (Nyaya Darśanara 'Anvaya' paddhati (upasthitire sahamati) Mill’s ra 'Sahamati Paddhati' (Method of Agreement) sahita samāna.)
50. ବ୍ୟାପ୍ୟ ଓ ବ୍ୟାପକ ମଧ୍ୟରେ କୌଣସି ବିରୁଦ୍ଧ ଦୃଷ୍ଟାନ୍ତ ପର୍ଯ୍ୟବେକ୍ଷଣର ସମ୍ଭାବନା ନଥିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Byāpya o Byāpaka madhyare kauṇasi virud’dha dṛṣṭānta paryyabakṣaṇara sambhābanā nathibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଉପାଧି ନିରାଶ (Upādhi Nirāśa)
B) ତର୍କ (Tarka)
C) ବ୍ୟଭିଚାରାଗ୍ରହ (Byabhicārāgraha)
D) ଅନ୍ବୟ (Anvaya)
Explanation: ବ୍ୟଭିଚାରାଗ୍ରହ ହେଉଛି ସେହି ପ୍ରକ୍ରିୟା ଯେଉଁଥିରେ ବ୍ୟାପ୍ତିର କୌଣସି ବ୍ୟତିକ୍ରମ ବା ବିରୁଦ୍ଧ ଦୃଷ୍ଟାନ୍ତ ନାହିଁ ବୋଲି ନିଶ୍ଚିତ କରାଯାଏ । (Byabhicārāgraha heuchi sehi prakriyā jeuṁthire Byāptira kauṇasi byatikrama bā virud’dha dṛṣṭānta nāhiṁ boli niścita karājāe.)
51. ନିତ୍ୟ ସାହଚର୍ଯ୍ୟ ସମ୍ବନ୍ଧ ଯେକୌଣସି ସର୍ତ୍ତ ବା ଉପାଧିକୁ ଉପେକ୍ଷା କରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Nitya sāhacarya sambandha jekauṇasi sartta bā upādhi ku upekṣā karibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ବ୍ୟତିରେକ (Byatireka)
B) ତର୍କ (Tarka)
C) ଉପାଧି ନିରାଶ (Upādhi Nirāśa)
D) ବ୍ୟଭିଚାରାଗ୍ରହ (Byabhicārāgraha)
Explanation: ଉପାଧି ନିରାଶ ହେଉଛି ବ୍ୟାପ୍ତିରୁ କୌଣସି ପ୍ରକାର ଉପାଧି ବା ସର୍ତ୍ତକୁ ଦୂର କରି ନିତ୍ୟ ସାହଚର୍ଯ୍ୟ ସମ୍ବନ୍ଧକୁ ସ୍ଥାପିତ କରିବା । (Upādhi Nirāśa heuchi Byāptiru kauṇasi prakāra Upādhi bā sarttaku dūra kari nitya sāhacarya sambandhaku sthāpita karibā.)
52. ଗୋଟିଏ ସମ୍ଭାବ୍ୟ ବିରୁଦ୍ଧ ଯୁକ୍ତିର ଖଣ୍ଡନ କରିବା ଦ୍ୱାରା ନିତ୍ୟ ସାହଚର୍ଯ୍ୟ ସମ୍ବନ୍ଧକୁ ବଳିଷ୍ଠ କରିବା ପଦ୍ଧତିକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Goṭie sambhābya virud’dha yukti ra khaṇḍana karibā d’wārā nitya sāhacarya sambandhaku baḷiṣṭha karibā paddhatiku k’aṇa kuhājāe?)
A) ବ୍ୟଭିଚାରାଗ୍ରହ (Byabhicārāgraha)
B) ତର୍କ (Tarka)
C) ଅନ୍ବୟ (Anvaya)
D) ବ୍ୟତିରେକ (Byatireka)
Explanation: ତର୍କ ହେଉଛି ଏକ ଅନୁମାନସିଦ୍ଧ ପଦ୍ଧତି ଯାହା ବ୍ୟାପ୍ତିର ସତ୍ୟତାକୁ ପ୍ରତିଷ୍ଠା କରିବା ପାଇଁ ବା ବିରୁଦ୍ଧ ଯୁକ୍ତିକୁ ଖଣ୍ଡନ କରିବା ପାଇଁ ବ୍ୟବହୃତ ହୁଏ । (Tarka heuchi eka anumānasid’dha paddhati jāhā Byāptira satyatāku pratiṣṭhā karibā pāiṁ bā virud’dha yuktiku khaṇḍana karibā pāiṁ byabahruta hue.)
53. ନ୍ୟାୟାନୁମାନ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Nyāyānumāna kete prakārara?)
A) ଦୁଇ ପ୍ରକାରର (Dui prakārara)
B) ତିନି ପ୍ରକାରର (Tini prakārara)
C) ପାଞ୍ଚ ପ୍ରକାରର (Pāñca prakārara)
D) ଚାରି ପ୍ରକାରର (Cāri prakārara)
Explanation: ଉଦ୍ଦେଶ୍ୟ ଦୃଷ୍ଟିରୁ ନ୍ୟାୟାନୁମାନ ଦୁଇ ପ୍ରକାରର: ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ (for oneself) ଏବଂ ପରାର୍ଥାନୁମାନ (for others) । (Uddeśya dṛṣṭirū Nyāyānumāna dui prakārara: Swārthānumāna (for oneself) ebaṁ Parārthānumāna (for others).)
54. ନିଜେ ବୁଝିବା ପାଇଁ ଉଦ୍ଦିଷ୍ଟ ଅନୁମାନକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Nije bujhibā pāiṁ uddiṣṭa Anumānaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ପରାର୍ଥାନୁମାନ (Parārthānumāna)
B) ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ (Swārthānumāna)
C) ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟ (Pañcābaya’vī Nyaya)
D) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ (Sāmānyatodṛṣṭa)
Explanation: ନିଜେ ବୁଝିବା ପାଇଁ କରାଯାଉଥିବା ଅନୁମାନକୁ 'ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ' କୁହାଯାଏ । (Nije bujhibā pāiṁ karājāuthibā Anumānaku 'Swārthānumāna' kuhājāe.)
55. ଅନ୍ୟକୁ ବୁଝାଇବା ପାଇଁ ଉଦ୍ଦିଷ୍ଟ ଅନୁମାନକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Anyaku bujhāibā pāiṁ uddiṣṭa Anumānaku k’aṇa kuhājāe?)
A) ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ (Swārthānumāna)
B) ପରାର୍ଥାନୁମାନ (Parārthānumāna)
C) ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ (Pūrbabat Anumāna)
D) ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନ (Śeṣabat Anumāna)
Explanation: ଅନ୍ୟକୁ ବୁଝାଇବା ପାଇଁ ଯେଉଁ ଅନୁମାନ ପ୍ରକ୍ରିୟା ବ୍ୟବହୃତ ହୁଏ, ତାହାକୁ 'ପରାର୍ଥାନୁମାନ' କୁହାଯାଏ । (Anyaku bujhāibā pāiṁ jeuṁ Anumāna prakriyā byabahruta hue, tāhāku 'Parārthānumāna' kuhājāe.)
56. ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନରେ କେତୋଟି ତର୍କବାକ୍ୟ ଥାଏ? (Swārthānumānare ketoti tarkabākya thāe?)
A) ପାଞ୍ଚଟି (Pāñcaṭi)
B) ତିନୋଟି (Tinoṭi)
C) ଦୁଇଟି (Duiṭi)
D) ଚାରୋଟି (Cāroṭi)
Explanation: ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନରେ ତିନୋଟି ତର୍କବାକ୍ୟ ଥାଏ - ପ୍ରତିଜ୍ଞା, ହେତୁ, ଓ ନିଗମନ । (Swārthānumānare tinoṭi tarkabākya thāe - Pratijñā, Hetu, o Nigamana.)
57. ପରାର୍ଥାନୁମାନରେ କେତୋଟି ତର୍କବାକ୍ୟ (ଅବୟବ) ଥାଏ? (Parārthānumānare ketoti tarkabākya (abaya’va) thāe?)
A) ତିନି (Tini)
B) ଚାରି (Cāri)
C) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
D) ଛଅ (Cha)
Explanation: ପରାର୍ଥାନୁମାନରେ ଅନ୍ୟକୁ ବୁଝାଇବା ପାଇଁ ପଞ୍ଚାବୟବୀ ନ୍ୟାୟର ପାଞ୍ଚଟି ଅବୟବ ବ୍ୟବହୃତ ହୁଏ: ପ୍ରତିଜ୍ଞା, ହେତୁ, ଉଦାହରଣ, ଉପନୟ, ନିଗମନ । (Parārthānumānare anyaku bujhāibā pāiṁ Pañcābaya’vī Nyayara pāñcaṭi abaya’va byabahruta hue: Pratijñā, Hetu, Udāharaṇa, Upanaya, Nigamana.)
58. ବ୍ୟାପ୍ତିର ଲକ୍ଷଣ ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Byāptira lakṣaṇa dṛṣṭirū Anumāna kete prakārara?)
A) ଦୁଇ (Dui)
B) ତିନି (Tini)
C) ଚାରି (Cāri)
D) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
Explanation: ବ୍ୟାପ୍ତିର ଲକ୍ଷଣ ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନ ତିନି ପ୍ରକାରର: ପୂର୍ବବତ୍, ଶେଷବତ୍ ଓ ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ । (Byāptira lakṣaṇa dṛṣṭirū Anumāna tini prakārara: Pūrbabat, Śeṣabat o Sāmānyatodṛṣṭa.)
59. ନିମ୍ନ ମଧ୍ୟରୁ କେଉଁଟି ବ୍ୟାପ୍ତିର ଲକ୍ଷଣ ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନର ଶ୍ରେଣୀକରଣ ନୁହେଁ? (Nimna madhyarū keuṁṭi Byāptira lakṣaṇa dṛṣṭirū Anumānara śreṇīkaraṇa nuheṁ?)
A) ପୂର୍ବବତ୍ (Pūrbabat)
B) ଶେଷବତ୍ (Śeṣabat)
C) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ (Sāmānyatodṛṣṭa)
D) କେବଳାନ୍ବୟୀ (Kebaḷānbayī)
Explanation: କେବଳାନ୍ବୟୀ ହେଉଛି ବ୍ୟାପ୍ତି ନିର୍ଦ୍ଧାରଣ ପଦ୍ଧତି ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନର ଏକ ଶ୍ରେଣୀକରଣ, ବ୍ୟାପ୍ତିର ଲକ୍ଷଣ ଦୃଷ୍ଟିରୁ ନୁହେଁ । (Kebaḷānbayī heuchi Byāpti nirdhāraṇa paddhati dṛṣṭirū Anumānara eka śreṇīkaraṇa, Byāptira lakṣaṇa dṛṣṭirū nuheṁ.)
60. ଦୃଷ୍ଟ ହେଉଥିବା କାରଣରୁ ଅଦୃଷ୍ଟ କାର୍ଯ୍ୟକୁ ଅନୁମାନ କରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Dṛṣṭa he’uthibā kāraṇarū adr̥ṣṭa kāryyaku anumāna karibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନ (Śeṣabat Anumāna)
B) ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ (Pūrbabat Anumāna)
C) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ ଅନୁମାନ (Sāmānyatodṛṣṭa Anumāna)
D) କେବଳାନ୍ବୟୀ ଅନୁମାନ (Kebaḷānbayī Anumāna)
Explanation: ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନରେ, ବର୍ତ୍ତମାନର ଏକ କାରଣକୁ ଦେଖି ଭବିଷ୍ୟତର କାର୍ଯ୍ୟ ବିଷୟରେ ଅନୁମାନ କରାଯାଏ । (Pūrbabat Anumānare, barttamānara eka kāraṇaku dekhi bhabiṣyatara kāryya biṣayare anumāna karājāe.)
61. କିଛିଦିନର ଅବିରାମ ବର୍ଷାକୁ ଦେଖି ବନ୍ୟା ଆସିବାର ସମ୍ଭାବନା ଅନୁମାନ କରିବା କେଉଁ ଅନୁମାନର ଦୃଷ୍ଟାନ୍ତ? (Kichhidinara abirāma barṣāku dekhi banyā āsibāra sambhābanā anumāna karibā keuṁ Anumānara dṛṣṭānta?)
A) ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନ (Śeṣabat Anumāna)
B) ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ (Pūrbabat Anumāna)
C) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ ଅନୁମାନ (Sāmānyatodṛṣṭa Anumāna)
D) କେବଳ ବ୍ୟତିରେକୀ ଅନୁମାନ (Kebaḷa Byatirekī Anumāna)
Explanation: ଅବିରାମ ବର୍ଷା ଏକ କାରଣ ଏବଂ ବନ୍ୟା ହେଉଛି ତାର କାର୍ଯ୍ୟ । କାରଣରୁ କାର୍ଯ୍ୟ ଅନୁମାନ କରିବା ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ । (Abirāma barṣā eka kāraṇa ebaṁ banyā heuchi tāra kāryya. Kāraṇarū kāryya anumāna karibā Pūrbabat Anumāna.)
62. ଦୃଷ୍ଟ ହେଉଥିବା କାର୍ଯ୍ୟରୁ ଏହାର କାରଣକୁ ଅନୁମାନ କରିବାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Dṛṣṭa he’uthibā kāryyarū ehāra kāraṇaku anumāna karibāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ (Pūrbabat Anumāna)
B) ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନ (Śeṣabat Anumāna)
C) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ ଅନୁମାନ (Sāmānyatodṛṣṭa Anumāna)
D) ସ୍ୱାର୍ଥାନୁମାନ (Swārthānumāna)
Explanation: ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନରେ, ଉପଲବ୍ଧ କାର୍ଯ୍ୟକୁ ଦେଖି ଅତୀତର କାରଣ ବିଷୟରେ ଅନୁମାନ କରାଯାଏ । (Śeṣabat Anumānare, upalabdha kāryyaku dekhi atītara kāraṇa biṣayare anumāna karājāe.)
63. ଗୋଟିଏ ପ୍ରାଣୀର ଖୁରା ଥିବା ଦେଖି ତାହାର ଶିଙ୍ଗ ଥିବାର ଅନୁମାନ କରିବା କେଉଁ ଅନୁମାନର ଉଦାହରଣ? (Goṭie praṇīra khurā thibā dekhi tāhāra śiṅga thibāra anumāna karibā keuṁ Anumānara udāharaṇa?)
A) ପୂର୍ବବତ୍ ଅନୁମାନ (Pūrbabat Anumāna)
B) ଶେଷବତ୍ ଅନୁମାନ (Śeṣabat Anumāna)
C) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ ଅନୁମାନ (Sāmānyatodṛṣṭa Anumāna)
D) ପରାର୍ଥାନୁମାନ (Parārthānumāna)
Explanation: ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ ଅନୁମାନରେ କାରଣ-କାର୍ଯ୍ୟ ସମ୍ବନ୍ଧ ନଥାଇ କେବଳ ସାଧାରଣ ସହଚର୍ଯ୍ୟ ଦ୍ୱାରା ଅନୁମାନ କରାଯାଏ । (Sāmānyatodṛṣṭa Anumānare kāraṇa-kāryya sambandha nathāi kebala sādhāraṇa sāhacarya d’wārā anumāna karājāe.)
64. ବ୍ୟାପ୍ତି ନିର୍ଦ୍ଧାରଣ ପଦ୍ଧତି ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନ କେତେ ଶ୍ରେଣୀର? (Byāpti nirdhāraṇa paddhati dṛṣṭirū Anumāna kete śreṇīra?)
A) ଦୁଇ (Dui)
B) ତିନି (Tini)
C) ଚାରି (Cāri)
D) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
Explanation: ବ୍ୟାପ୍ତି ନିର୍ଦ୍ଧାରଣ ପଦ୍ଧତି ଦୃଷ୍ଟିରୁ ଅନୁମାନ ତିନି ପ୍ରକାରର: କେବଳାନ୍ବୟୀ, କେବଳ ବ୍ୟତିରେକି ଏବଂ ଅନ୍ବୟ-ବ୍ୟତିରେକି । (Byāpti nirdhāraṇa paddhati dṛṣṭirū Anumāna tini prakārara: Kebaḷānbayī, Ke’baḷa Byatireki ebaṁ Anvaya-Byatireki.)
65. କେଉଁ ଅନୁମାନରେ ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ କେବଳ ଉପସ୍ଥିତିରେ ସହମତିକୁ ବାରମ୍ବାର ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ? (Keuṁ Anumānare Hetu o Sādhya madhyare kebala upasthitire sahamatiku bārambāra lakṣya karājāe?)
A) କେବଳ ବ୍ୟତିରେକି (Kebaḷa Byatireki)
B) ଅନ୍ବୟ-ବ୍ୟତିରେକି (Anvaya-Byatireki)
C) କେବଳାନ୍ବୟୀ (Kebaḷānbayī)
D) ସାମାନ୍ୟତୋଦୃଷ୍ଟ (Sāmānyatodṛṣṭa)
Explanation: କେବଳାନ୍ବୟୀ ଅନୁମାନରେ ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ କେବଳ ସହ-ଉପସ୍ଥିତିକୁ ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ, ସେମାନଙ୍କର ସହ-ଅନୁପସ୍ଥିତି ଦେଖାଯାଏ ନାହିଁ । (Kebaḷānbayī Anumānare Hetu o Sādhya madhyare kebala saha-upasthitiku lakṣya karājāe, semānankara saha-anupasthiti dekhājāe nāhiṁ.)
66. କେବଳାନ୍ବୟୀ ଅନୁମାନର ସାମଞ୍ଜସ୍ୟ ମିଲ୍ଙ୍କର କେଉଁ ପଦ୍ଧତି ସହିତ ରହିଅଛି? (Kebaḷānbayī Anumānara Sāmañjasya Mill’s ra keuṁ paddhati sahita rahiaachi?)
A) ବ୍ୟତିରେକ ପଦ୍ଧତି (Byatireka paddhati)
B) ସହମତି ପଦ୍ଧତି (Method of Agreement) (Sahamati paddhati (Method of Agreement))
C) ସଂଯୁକ୍ତ ପଦ୍ଧତି (Saṁjukta paddhati)
D) ପରିଶେଷ ପଦ୍ଧତି (Pariśeṣa paddhati)
Explanation: କେବଳାନ୍ବୟୀ ଅନୁମାନ, ଯେଉଁଥିରେ କେବଳ ଉପସ୍ଥିତିରେ ସହମତି ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ, ତାହା ମିଲ୍ଙ୍କ 'ସହମତି ପଦ୍ଧତି' ସହିତ ସମାନ । (Kebaḷānbayī Anumāna, jeuṁthire kebala upasthitire sahamati lakṣya karājāe, tāhā Mill’s ra 'Sahamati Paddhati' sahita samāna.)
67. ହେତୁ ନ ହୋଇ କେବଳ ହେତୁର ଆଭାସକୁ ସୂଚାଉଥିବା ଘଟଣାକୁ କ’ଣ କୁହାଯାଏ? (Hetu na hoi kebala hetura ābhāsaku sucāuthibā ghaṭaṇāku k’aṇa kuhājāe?)
A) ବ୍ୟାପ୍ତି (Byāpti)
B) ହେତ୍ବାଭାସ (Het’vābhāsa)
C) ପ୍ରମା (Pramā)
D) ଅପ୍ରମା (Apramā)
Explanation: ହେତୁର ଆଭାସକୁ 'ହେତ୍ବାଭାସ' କୁହାଯାଏ, ଯାହା ଅନୁମାନରେ ତର୍କଦୋଷ ସୃଷ୍ଟି କରେ । (Hetura ābhāsaku 'Het’vābhāsa' kuhājāe, jāhā Anumānare tarkadoṣa sr̥ṣṭi kare.)
68. ହେତ୍ବାଭାସ କେତେ ପ୍ରକାରର? (Het’vābhāsa kete prakārara?)
A) ତିନି (Tini)
B) ଚାରି (Cāri)
C) ପାଞ୍ଚ (Pāñca)
D) ଛଅ (Cha)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ ହେତ୍ବାଭାସ ପାଞ୍ଚ ପ୍ରକାରର: ସବ୍ୟଭିଚାର, ବିରୁଦ୍ଧ, ସତ୍ପ୍ରତିପକ୍ଷ, ଅସିଦ୍ଧ ଓ ବାଧିତ । (Nyaya Darśanare Het’vābhāsa pāñca prakārara: Sabyabhicāra, Virud’dha, Satpratipakṣa, Asid’dha o Bādhita.)
69. ନିମ୍ନ ମଧ୍ୟରୁ କେଉଁଟି ହେତ୍ବାଭାସ ନୁହେଁ? (Nimna madhyarū keuṁṭi Het’vābhāsa nuheṁ?)
A) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
B) ବିରୁଦ୍ଧ (Virud’dha)
C) ଅନୁମାନ (Anumāna)
D) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
Explanation: ଅନୁମାନ ହେଉଛି ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନର ଏକ ଉତ୍ସ, ହେତ୍ବାଭାସ ନୁହେଁ । (Anumāna heuchi Jathārtha Jñānara eka utsa, Het’vābhāsa nuheṁ.)
70. ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ ସମ୍ବନ୍ଧର ବ୍ୟଭିଚାର ଘଟିଲେ କେଉଁ ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ? (Hetu o Sādhya madhyare sambandhara byabhicāra ghaṭile keuṁ Het’vābhāsa ghaṭe?)
A) ବିରୁଦ୍ଧ (Virud’dha)
B) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
C) ସତ୍ପ୍ରତିପକ୍ଷ (Satpratipakṣa)
D) ବାଧିତ (Bādhita)
Explanation: ଯେତେବେଳେ ହେତୁ ସାଧ୍ୟ ସହିତ ସବୁ ସ୍ଥାନରେ ସମ୍ବନ୍ଧିତ ନୁହେଁ, ସେତେବେଳେ 'ସବ୍ୟଭିଚାର' ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ । (Jetebele Hetu Sādhya sahita sabu sthānare sambandhita nuheṁ, setebele 'Sabyabhicāra' Het’vābhāsa ghaṭe.)
71. ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟ ମଧ୍ୟରେ ବିରୁଦ୍ଧ ସମ୍ବନ୍ଧ ଥିଲେ କେଉଁ ତର୍କଦୋଷ ଘଟେ? (Hetu o Sādhya madhyare virud’dha sambandha thile keuṁ tarkadoṣa ghaṭe?)
A) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
B) ବାଧିତ (Bādhita)
C) ବିରୁଦ୍ଧ (Virud’dha)
D) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
Explanation: ଯେତେବେଳେ ହେତୁ ସାଧ୍ୟର ବିରୁଦ୍ଧରେ ପ୍ରମାଣିତ ହୁଏ, ସେତେବେଳେ 'ବିରୁଦ୍ଧ' ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ । (Jetebele Hetu Sādhyara virud’dhare pramāṇita hue, setebele 'Virud’dha' Het’vābhāsa ghaṭe.)
72. "ଶରୀର ଚିରନ୍ତନ କାରଣ ଏହା କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁର"—ଏହି ଉଦାହରଣରେ କେଉଁ ହେତ୍ବାଭାସ ରହିଛି? ("Śarīra cirantana kāraṇa ehā kṣaṇabhaṅgura"—ehi udāharaṇare keuṁ Het’vābhāsa rahichi?)
A) ସପ୍ରତିପକ୍ଷ (Saprati-pakṣa)
B) ବିରୁଦ୍ଧ (Virud’dha)
C) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
D) ବାଧିତ (Bādhita)
Explanation: 'କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁର' (ephemeral) ହେବା 'ଚିରନ୍ତନ' (eternal) ହେବାର ବିରୁଦ୍ଧ ଅଟେ । ତେଣୁ, ଏହା 'ବିରୁଦ୍ଧ' ହେତ୍ବାଭାସର ଉଦାହରଣ । ('Kṣaṇabhaṅgura' (ephemeral) hebā 'Cirantana' (eternal) hebāra virud’dha aṭe. Teṇu, ehā 'Virud’dha' Het’vābhāsara udāharaṇa.)
73. ଗୋଟିଏ ଯୁକ୍ତିର ସିଦ୍ଧାନ୍ତ ଅନ୍ୟ ଏକ ହେତୁ ଦ୍ୱାରା ଖଣ୍ଡିତ ହେଉଥିଲେ କେଉଁ ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ? (Goṭie yukti ra sid’dhānta anya eka Hetu d’wārā khaṇḍita he’uthibā keuṁ Het’vābhāsa ghaṭe?)
A) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
B) ବାଧିତ (Bādhita)
C) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
D) ସତ୍ପ୍ରତିପକ୍ଷ (Satpratipakṣa)
Explanation: ଯେତେବେଳେ ପ୍ରସ୍ତାବିତ ସିଦ୍ଧାନ୍ତକୁ ବିରୁଦ୍ଧ ଯୁକ୍ତି ଦ୍ୱାରା ଖଣ୍ଡନ କରାଯାଏ, ସେତେବେଳେ 'ସତ୍ପ୍ରତିପକ୍ଷ' ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ । (Jetebele prastābita sid’dhāntaku virud’dha yukti d’wārā khaṇḍana karājāe, setebele 'Satpratipakṣa' Het’vābhāsa ghaṭe.)
74. ହେତୁର ସାଧ୍ୟ ସହିତ ସମ୍ବନ୍ଧ ଅସିଦ୍ଧ ବୋଲି ପ୍ରମାଣିତ ହେଲେ କେଉଁ ହେତ୍ବାଭାସ ସମ୍ଭବ ହୁଏ? (Hetura Sādhya sahita sambandha asid’dha boli pramāṇita hele keuṁ Het’vābhāsa sambhaba hue?)
A) ବିରୁଦ୍ଧ (Virud’dha)
B) ବାଧିତ (Bādhita)
C) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
D) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
Explanation: ଯେତେବେଳେ ହେତୁର ଅସ୍ତିତ୍ୱ ହିଁ ସନ୍ଦେହଜନକ ବା ଅପ୍ରମାଣିତ ହୁଏ, ସେତେବେଳେ 'ଅସିଦ୍ଧ' ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ । (Jetebele Hetura astit’wa hiṁ sandehajanaka bā apramāṇita hue, setebele 'Asid’dha' Het’vābhāsa ghaṭe.)
75. ଦିଆଯାଇଥିବା ହେତୁରୁ ନିଷ୍ପନ୍ନ ହୋଇଥିବା ସିଦ୍ଧାନ୍ତ ଅନ୍ୟ ଏକ ପ୍ରମାଣ ଦ୍ୱାରା ଅପ୍ରମାଣିତ ହେଉଥିଲେ କେଉଁ ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ? (Diyājāithibā heturū niṣpanna hoithibā sid’dhānta anya eka pramāṇa d’wārā apramāṇita he’uthibā keuṁ Het’vābhāsa ghaṭe?)
A) ଅସିଦ୍ଧ (Asid’dha)
B) ବାଧିତ (Bādhita)
C) ସତ୍ପ୍ରତିପକ୍ଷ (Satpratipakṣa)
D) ସବ୍ୟଭିଚାର (Sabyabhicāra)
Explanation: ଯେତେବେଳେ ଏକ ଯୁକ୍ତିର ସିଦ୍ଧାନ୍ତକୁ ଅନ୍ୟ କୌଣସି ପ୍ରମାଣ (ଯଥା: ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ) ଦ୍ୱାରା ଅସିଦ୍ଧ ବୋଲି ପ୍ରମାଣିତ କରାଯାଏ, ସେତେବେଳେ 'ବାଧିତ' ହେତ୍ବାଭାସ ଘଟେ । (Jetebele eka yukti ra sid’dhāntaku anya kauṇasi pramāṇa (jathā: Pratyakṣa) d’wārā asid’dha boli pramāṇita karājāe, setebele 'Bādhita' Het’vābhāsa ghaṭe.)
76. ନ୍ୟାୟିକଙ୍କ ମତରେ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଓ ବିଷୟ ସନ୍ନିକର୍ଷରୁ ଆହରଣ କରାଯାଉଥିବା ସତ୍ୟ କିପରି ହେବା ଆବଶ୍ୟକ? (Nyāyikanka matare Indriya o Biṣaya Sannikarṣarū āharaṇa karājāuthibā satya kipari hebā ābaśyaka?)
A) ଅସ୍ପଷ୍ଟ (Aspaṣṭa)
B) ନିର୍ଭୁଲ (Nirbhula)
C) ମିଥ୍ୟା (Mithyā)
D) ଉପାଧିଯୁକ୍ତ (Upādhiyukta)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନ ଯଥାର୍ଥ ଜ୍ଞାନ ବା 'ପ୍ରମା' ଉପରେ ଗୁରୁତ୍ୱ ଦେଇଥାଏ, ତେଣୁ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଓ ବିଷୟ ସନ୍ନିକର୍ଷରୁ ଆହରଣ କରାଯାଉଥିବା ସତ୍ୟ ନିର୍ଭୁଲ ହେବା ଆବଶ୍ୟକ । (Nyaya Darśana Jathārtha Jñāna bā 'Pramā' upare gurutt’wa deithāe, teṇu Indriya o Biṣaya Sannikarṣarū āharaṇa karājāuthibā satya Nirbhula hebā ābaśyaka.)
77. 'ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ' କେଉଁ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଦ୍ୱାରା ଉତ୍ପନ୍ନ ହୁଏ? ('Antaḥ Pratyakṣa' keuṁ Indriya d’wārā utpanna hue?)
A) ଚକ୍ଷୁ (Cakṣu)
B) ନାସିକା (Nāsikā)
C) ଶ୍ରୋତ (Śrota)
D) ମନ (Mana)
Explanation: ଅନ୍ତଃ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ମନ ନାମକ ଆଭ୍ୟନ୍ତରୀଣ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଦ୍ୱାରା ସୃଷ୍ଟି ହୁଏ, ଯାହା ସୁଖ, ଦୁଃଖ, ଇଚ୍ଛା ଇତ୍ୟାଦିକୁ ଅନୁଭବ କରେ । (Antaḥ Pratyakṣa Mana nāmaka ābhyantarīṇa Indriya d’wārā sr̥ṣṭi hue, jāhā Sukha, Dukha, Ichhā ityādiku anubhaba kare.)
78. ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷରେ 'ସାମାନ୍ୟ' କହିଲେ କେଉଁ ଲକ୍ଷଣକୁ ବୁଝାଏ? (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣare 'Sāmānya' kahile keuṁ lakṣaṇaku bujhāe?)
A) ବ୍ୟକ୍ତି ଲକ୍ଷଣ (Byakti Lakṣaṇa)
B) ଜାତି ଲକ୍ଷଣ (Class-character) (Jāti Lakṣaṇa (Class-character))
C) ବିଷୟ ଲକ୍ଷଣ (Biṣaya Lakṣaṇa)
D) ନାମ ଲକ୍ଷଣ (Nāma Lakṣaṇa)
Explanation: ସାମାନ୍ୟ ଲକ୍ଷଣ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷରେ 'ସାମାନ୍ୟ' ଶବ୍ଦଟି ଏକ ସାଧାରଣ ବା ଜାତିଗତ ଗୁଣ (class-character)କୁ ବୁଝାଏ, ଯାହା ଅନେକ ବ୍ୟକ୍ତି ବା ବସ୍ତୁରେ ଦେଖାଯାଏ । (Sāmānya Lakṣaṇa Pratyakṣare 'Sāmānya' śabdaṭi eka sādhāraṇa bā Jātigata guṇa (class-character)ku bujhāe, jāhā aneka byakti bā basture dekhājāe.)
79. ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନରେ 'ପକ୍ଷ'କୁ ଆରିଷ୍ଟଟଲୀୟ ଯୁକ୍ତିରେ କେଉଁ ପଦ ସହିତ ତୁଳନା କରାଯାଇଛି? (Nyaya Darśanare 'Pakṣa'ku Āriṣṭaṭalīya yukti re keuṁ pada sahita tuḷanā karājāichi?)
A) Major Term (ସାଧ୍ୟ) (Major Term (Sādhya))
B) Middle Term (ହେତୁ) (Middle Term (Hetu))
C) Minor Term (ପକ୍ଷ) (Minor Term (Pakṣa))
D) None of the above (None of the above)
Explanation: ନ୍ୟାୟ ଦର୍ଶନର 'ପକ୍ଷ' (Minor Term) ଆରିଷ୍ଟଟଲୀୟ ଯୁକ୍ତିର Minor Term ସହିତ ତୁଳନୀୟ । (Nyaya Darśanara 'Pakṣa' (Minor Term) Āriṣṭaṭalīya yukti ra Minor Term sahita tuḷanīya.)
80. କେଉଁ ଅନୁମାନ ପଦ୍ଧତିରେ ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟର ସ୍ଥିତି ଓ ଅନୁପସ୍ଥିତିରେ ଉଭୟ ସହମତି ଲକ୍ଷ୍ୟ କରାଯାଏ? (Keuṁ Anumāna paddhatire Hetu o Sādhyara sthiti o anupasthitire ubhaya sahamati lakṣya karājāe?)
A) କେବଳାନ୍ବୟୀ (Kebaḷānbayī)
B) କେବଳ ବ୍ୟତିରେକି (Kebaḷa Byatireki)
C) ଅନ୍ବୟ-ବ୍ୟତିରେକି (Anvaya-Byatireki)
D) ପୂର୍ବବତ୍ (Pūrbabat)
Explanation: ଅନ୍ବୟ-ବ୍ୟତିରେକି ଅନୁମାନରେ ହେତୁ ଓ ସାଧ୍ୟର ଉପସ୍ଥିତିରେ ସହମତି (ଅନ୍ବୟ) ଏବଂ ଅନୁପସ୍ଥିତିରେ ସହମତି (ବ୍ୟତିରେକ) ଉଭୟକୁ ପର୍ଯ୍ୟବେକ୍ଷଣ କରାଯାଏ । (Anvaya-Byatireki Anumānare Hetu o Sādhyara upasthitire sahamati (Anvaya) ebaṁ anupasthitire sahamati (Byatireka) ubhayaku paryyabakṣaṇa karājāe.)
Show My Score
Quiz Results
Correct Answers: 0
Incorrect Answers: 0
Total Questions: 80
Final Score: 0 %